Search results for "ietekmējošā komunikācija"
showing 3 items of 3 documents
Ilgtspējīga pārtikas patēriņa paradumi un to ietekmējošie faktori jauniešu auditorijā
2020
Bakalaura darba tēma ir “Ilgtspējīga pārtikas patēriņa paradumi un to ietekmējošie faktori jauniešu auditorijā”. Tēmas atklāšanai, izpratnei, sasniegšanai izvirzīts mērķis bija noskaidrot, kādi ir jauniešu ilgtspējīga pārtikas patēriņa paradumi, un kādi faktori to ietekmē. Darba teorētiskajā daļā tika apskatīta teorija par ilgtspējīgu pārtikas patēriņu, apskatot jēdzienu “ilgtspējīga attīstība”, “ilgtspējīgs pārtikas patēriņš” un “ilgtspējīgs patēriņš”. Teorētiskajā daļā tika ietverta arī informācija par ietekmējošo komunikāciju, lēmuma un rīcības teoriju un procesu, kas ietekmē patērētāju lēmumu, kā nonāk līdz rīcībai. Darba metodoloģijā tika aprakstītas darba pētnieciskajā daļā izmantotās…
Critical thinking and media literacy: Mass covid-19 vaccination of Latvian population from February 2021 till April 2021
2021
Maģistra darba tēma ir “Kritiskā domāšana un medijpratība: Latvijas iedzīvotāju masu vakcinācijas pret Covid - 19 laika posmā no 2021. gada februāra līdz 2021. gada aprīlim”. Maģistra darba mērķis ir izpētīt kritiskās domāšanas aspektus masu vakcinācijas laikā. Un kā ietekmējošā komunikācija un dezinformācija rada attieksmes maiņu sabiedrībā. Maģistra darba teorētiskais ietvars sastāv no teorētiskās bāzes par kritisko domāšanu un medijpratību pandēmiskās situācijas laikā. Darba pētījumā izmantotas tādas pētnieciskās metodes kā fokusgrupas diskusija un Latvijas iedzīvotāju aptauja. Pētījuma rezultāti ļāva secināt, ka kritiskā domāšana un medijpratība ir būtiski aspekti masu informācijas atla…
Evaluation of the Ministry of Health communication campaigns for Covid-19 youth aged 18-25 (January 2021 - July 2021)
2022
Bakalaura darba “Veselības ministrijas komunikācijas kampaņu par Covid-19 jauniešu vecumā 18-25 vērtējums (2021. gada janvāris - 2021. gada jūlijs)” mērķis ir noskaidrot šo kampaņu ietvaros publicēto reklāmu, par vakcināciju un sociālo distancēšanos, efektivitāti un jauniešu vecumā no 18 līdz 25 vērtējumu par tām. Teorētisko pamatojumu veido četras nodaļas - krīzes komunikācija, veselības komunikācija, ietekmējošā komunikācija, kā arī sociālais mārketings. Pētījuma veikšanai izmantotas divas pētījuma metodes - kontentanalīze un aptauja. Pēc darba izstrādes ir iespējams secināt, ka jaunieši šīs reklāmas vērtē pārsvarā pozitīvi, taču pēc viņu domām tās nav bijušas efektīvas.